Cardinal Erdő Komentāri

Viņa Eminences kardināla Pētera Erdē, Ungārijas primāta, Ešertomas-Budapeštas arhibīskapa, paziņojumi par asociāciju "Marijas Bezvainīgās Sirds Mīlestības liesma".

1. Citāti ņemti no viņa homīlijas 2009. gada 1. jūnijā Máriaremete, Vasarsvētku svētkos. "... Es personīgi uzskatu, ka Elizabetes Kindelmanes Garīgās dienasgrāmatas un Lūgšanu apvienības "Mīlestības liesma" reglamenta pārskatīšanas pabeigšana šī gada pavasarī ir dzīvību dodošā Svētā Gara zīme. Šī kustība tagad ar bīskapu apstiprinājumu darbojas daudzās pasaules diecēzēs un plaukst arī šeit, Ungārijā, savā izcelsmes valstī. Mēs esam konstatējuši, ka tā sniedz autentisku katoļu garīgumu un dievbijību pret Jaunavu Mariju, kas pilnībā atbilst katoļu ticībai. Lai šī mūsu diecēzē piešķirtā atzinība veicina mūsu ticīgo kopienas un mūsu tautas garīgo atjaunotni. Šo aprobāciju mēs svinīgi pasludināsim šo sestdien (6. jūnijā plkst. 11.00) Kispestas Vissvētākās Jēzus Sirds baznīcā."
2. Kardināla Pētera Erdő uzruna Kispetas Vissvētās Jēzus Sirds baznīcā (2009. gada 6. jūnijā), piedaloties desmitajā Mīlestības liesmas (Ungārijas) nacionālajā konferencē.
   Kardināls: Kardināls: "Slavēts lai ir Jēzus Kristus"
   uzticīgs: "Lai mūžīgi tiek slavēts. Amen!"

"Liels paldies par jūsu mācītāja un "Mīlestības liesmas kustības" vadītāju laipnajiem vārdiem. Protams, Svētais Gars darbosies Baznīcā līdz pat laiku beigām. Bieži vien visa Baznīcas kopiena pieņem iedvesmas, kas sākotnēji nākušas no kāda kristīga cilvēka sirds, kurš bijis pilnīgi uzticīgs un dziļi ticīgs. Pēc šo impulsu izpētes apustuļu pēcteči galu galā tos pieņem kā Dieva dāvanas visai Baznīcai.

Daudzus gadsimtus Baznīcas institūcija un harizmas tika uzskatītas par divām atšķirīgām realitātēm, it kā pretstatot viena otrai. Gluži pretēji, Baznīcas vēsture rāda, ka patiesi autentiskas harismas (tās īpašās Dieva dāvanas, kas dotas ticīgām personām Baznīcas labā) un institucionālā struktūra, kas izveidota ar Kristus gribu, ir stingrā kopsakarībā viena ar otru.

Skaistākais piemērs tam ir reliģisko ordeņu vēsture. Liels ordeņa dibinātājs ir patiesi harizmātiska personība, kāds bija svētais Francisks un svētais Ignācijs no Lojolas. Viņi savā laikmetā bija neparasta parādība. Baznīca tik ļoti priecājas par viņu garīguma un tās dzīves formas vērtību, kuru viņi pārstāv, ka Baznīca kliedz dibinātājam: "Neaizmirsti!". Mēs vēlamies, lai šī dzīves forma paliktu un lai šī harizma Baznīcā saglabātos. Šādā veidā reliģiskie ordeņi un to harizma kļūst par institucionālās Baznīcas daļu.

Es teikšu vēl vairāk. Pats Kristus, Viņa persona un Viņa misija ceļo pa Baznīcas vēstures ceļu. Jēzus teica saviem mācekļiem: "Kā Tēvs Mani sūta, tā arī Es jūs sūtu." (Jņ.20:21) Tādēļ Baznīca uz zemes kā redzama kopiena turpina Kristus misiju. No tā izriet, ka Baznīca nav tikai ārēja cilvēku organizācija. Drīzāk tā dzīvo pasaulē. Arī Baznīca nav tikai kāda neredzama, noslēpumaina žēlastības realitāte. Tā pati Baznīca ir gan neredzama realitāte, gan redzama sabiedrība. Tās nav divas atšķirīgas lietas. Dažreiz cilvēka vājums un cilvēces vēsture rada šķēršļus. Tomēr konkrētā vēstures brīdī Baznīcā parādās kaut kas skaists, jauna Baznīcas iespēja. Es ticu, ka tas attiecas arī uz "Mīlestības liesmas kustību".

Ticīga sieviete Elizabete lūdzas un dzird balsis savā dvēselē. Viņa saprot, ka šīs brīnišķīgās balsis nāk no Jaunavas Marijas. Neviens nejautā - jo tas nav svarīgi - kāda ir šo pārdzīvojumu būtība, ko viņa apraksta savā Garīgajā dienasgrāmatā. Tas nav uzdevums, ko Baznīca ir uzņēmusies šajos sprieduma gados. Tā nav mēģinājusi saskatīt kādu īpašu notikumu vai pārdabisku parādību. Tas, ko mēs esam dziļi un nopietni pētījuši, ir vēsts saturs.

Lai gan mēs vēl nevarējām oficiāli risināt šo jautājumu Ungārijā, šis garīgums izplatījās daudzās pasaules valstīs un ir devis pozitīvus augļus. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Budapeštā mēs runājām ar bīskapiem, priesteriem un cilvēkiem no citām valstīm. Esam runājuši arī ar dvēseļu mācītājiem mūsu pašu valstī. Viņi ir apliecinājuši, ka Mīlestības liesma nes augļus atsevišķu cilvēku un kopienu dzīvē. Šīs liecības bija ļoti pozitīvas, un mēs zinām, ka labs koks dod labus augļus.

Pēc tam mēs izveidojām komisiju. Dažādi priesteri izskatīja rakstiskos dokumentus, tostarp pašu Garīgo dienasgrāmatu, dokumentus no fondiem ārpus Ungārijas un atzinumus, ko vietējie bīskapi daudzviet pasaulē (no Brazīlijas līdz Meksikai) ir devuši šai kustībai kā privātai ticīgo apvienībai. Pirms pavisam neilga laika šī izmeklēšana tika pabeigta. Noslēgumā mūsu Baznīca atzīst par autentisku un katoļu ticībai atbilstošu visu Garīgajā dienasgrāmatā iekļauto materiālu. Tāpat šī arhidiecēze uzskata, ka šīs kopienas darbība, dzīve un noteikumi atbilst visam, kas raksturo garīguma kustības un autentiskas Katoļu Baznīcas kopienas.

Šajā brīdī visa Baznīca saņem šo harizmu kā Dieva dāvanu. Tā vietā, lai mēs aizmirstam par šo dāvanu, mums vajadzētu to novietot uz luktura, lai tā izgaismotu visu mājā. Jau redzot žēlastības iedarbību, kas izlietas daudzās citās valstīs, mēs lūdzamies, lai šī harizma atspīdētu pār visu Ungāriju. Tādēļ esmu lūdzis arhibīskapa biroja vecāko direktoru nolasīt šo dekrētu."